Nav pieņemts atklāti runāt par bankām, to kritika vēl nesen bija pat likumiski sodāma rīcība. Jūtoties kā aiz cietokšņa mūriem, tradicionālās bankas nogulējušas ekonomikas digitālo transformāciju.
Šī aizsnaušanās rezultējusies niknumā, kas izgāžas pār digitālo finanšu sektoru – Fin Tech firmām. Piemēram, no šī gada spēkā stājusies Eiropas Komisijas regula PSD2, kas nosaka – tradicionālajām bankām obligāti jādalās informācijā ar citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic operāciju pēc klienta pieprasījuma. Ne velti nācās iedarbināt šo regulu – iepriekš bankām bija garš saraksts ar iemesliem, kā nepielaist savai informācijai fintekus un citus nebanku sektora spēlētājus.
Bankām ir ļoti būtiskas institucionālās priekšrocības salīdzinājumā ar alternatīvo sektoru: tieša pieeja centrālās bankas sadalītajai naudai, spēja multiplicēt kredītus no depozītiem, kurus savukārt drošus padara banku savienības; līdztekus pastāv iespēja, ka valsts tās glābs sistēmiskas un nesistēmiskas krīzes situācijā. Šīs priekšrocības klasiskajām kredītiestādēm ļauj dominēt finanšu sistēmā.
Labi apzinādamās, ka ikvienas Fin Tech kompānijas radītājas un īpašnieces varēja būt pašas, tradicionālās bankas nepārstāj likt šķēršļus digitālajam finanšu sektoram. Uzbrukumi tam kļuvuši tik tradicionāli, ka tie drīz var izpelnīties salīdzinājumus ar inkvizīcijas vēršanos pret Džordāno Bruno. No klasisko kredītiestāžu sektora pīrāga jaunie finanšu spēlētāji nokož gabalu pēc gabala, tad arī bankas cenšas ķert, ko var, un brukt virsū, kam pagadās.
Pēdējos gados uzbrukumi izvērtušies īstā kaujā pret alternatīvo finanšu sektoru, kur milzīgos metienos nesen dzimušās Fin Tech firmas attīsta un piedāvā ap bankām un apdrošināšanas kompānijām koncentrētus procesus vai arī pilnīgi jaunus produktus patērētājiem. Digitālā transformācija ir nepielūdzama. GfK dati liecina: ja, piemēram, Vācijā 2012. gadā finanšu transakcijām aplikācijas izmantoja 5% aptaujāto, tad 2017. gadā – jau 27%. Neapšaubāmi, šis skaitlis nozīmīgi augs.
Rakstu pilnībā iespējams izlasīt interneta žurnālā Satori https://www.satori.lv/article/par-ko-nav-pienemts-runat
Autors:
Agnis Buda